preloader

(371) 2966-1363 - A.Grigorjeva

(371) 2965-8715 - Č.Aleksandroviča

"Mans viedoklis par zīdaiņu veselību un rehabilitāciju" A.Grigorjeva


Ievietots 2015 gada 15 maijā - 9:00 PM


Post Coer

Latvijas iedzīvotāju vispārējais veselības stāvoklis pēdējo 15 gadu laikā ir krasi pasliktinājies. Dabiskais iedzīvotāju pieaugums strauji samazinājies. Satraucošs ir gados jaunu zēnu un meiteņu alkoholisms, smēķēšanas paradumi un narkomānija. Kopējais topošo vecāku veselības stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies, ņemot vērā arī ekoloģijas problēmas. Sakarā ar augstāk minēto jaundzimušo skaits ar dažādām iedzimtām patoloģijām un neiroloģiskām problēmām ir ievērojami pieaudzis negatīvi ietekmējot veselību, izglītošanos utt.

Bērna attīstība sākas ar ieņemšanas brīdi. Psihologi apgalvo, ka pat ātrāk – ar sagatavošanos vecāku lomai. Bērna psihisko attīstību ietekmē arī tas, vai bērns ir gribēts. Liela nozīme ir mātes psihiskajam un fiziskajam stāvoklim grūtniecības laikā.Iedzimtības un apkārtējās vides mijiedarbība norisinās tūlīt pēc piedzimšanas. Bērna dzīvi ietekmē ēdiens, gaiss, fiziska labsajūta, glāsti utt.

Ārējās ietekmes veido atgriezeniskās saiknes, atbildes reakcijas dažādos nervu centros un dziedzeros..Bērna motorika ietver sevī lielu daudzumu mehānismu, kuri nosaka ekstremitāšu regulāciju, pozu, muskuļu sasprindzinājumu. Vislielāko aktivitāti novēro rokām un kājām. To kustīgums ir pozitīvs priekšnosacījums koordinācijas attīstībai un pat intelekta attīstībai, jo kustībās tiek darbināti arī smadzeņu centri, līdz ar to arī nostiprināti sakari starp atsevišķām smadzeņu šūnu daļām. Laiku, kad bērns sāk darīt to vai citu darbību, nosaka tas, cik šim bērnam ir attīstīta nervu un muskuļu sistēma, cik daudz ar bērnu nodarbojas.

Jaundzimušā galvas smadzenēs ir pašregulācijas mehānismi, kas līdz zināmai robežai spēj kompensēt novirzes no normālās attīstības. Šo mehānismu darbība atkarīga no apkārtējās vides ietekmes, no tā, vai ārējās vides apstākļi pašregulāciju sekmē vai kavē. Taču bērna turpmākās attīstības laikā noteiktos laika posmos attīstības traucējumi var atkal izpausties.

Daudzus gadus strādājot rehabilitācijas centrā, konstatēju, ka, veicot rehabilitācijas pasākumus pietiekamā apjomā līdz gada vecumam iespējams maksimāli samazināt vai pilnīgi novērst bērnu attīstības traucējumus, un rehabilitācijas rezultāts ir ievērojami labāks, ja terapiju uzsāk agrīnā vecumā.


Atstāt savu komentāru:


Meklēt rakstu

Katra cilvēka dzīvē ir viens posms..

Katra cilvēka dzīvē ir viens posms, kad kustība ir spontāna vajadzība – tas ir zīdaiņa un agras bērnības periods. Pirmie 18 dzīves mēneši ir bērnam īpaši svarīgi. Šai laikā tas attīstās ļoti strauji, katru mēnesi apgūst jaunas iemaņas. Šai periodā bērnam ir visi priekšnosacījumi, lai strauji attīstītos.

Nākamais raksts